Brīvā cīņa sievietēm, starptautiskais nosaukums – sieviešu cīņa (Women’s wrestling).

Pirmssākumi

Pimais Pasaules čempionāts sieviešu cīņā risinājās 1987.gadā Lorenskog pilsētā Norvēģijā, tajā piedalījās 47 sportistes 9 svara kategorijās no 8 valstīm. Vislabāko rezultātu ar izcīnītām 5 zelta medaļām uzrādīja Francijas izlase aiz sevis atstājot Norvēģijas izlasi, kura izcīnīja 3 zelta medaļas. Pirmais Kontinenta čempionāts Eiropā risinājās 1988.gadā Dijon pilsētā Francijā.

Mūsdienās

Katru gadu tiek aizvadīti Pasaules čempionāti visās vecuma grupās, kā arī kontinentu čempionāti - Eiropas, Āzijas, Panamerikas, Āfrikas, Okeānijas. 2019.gada Pasaules čempionātā startēja 252 sportistes no 55 Pasaules valstīm. Izteiktu līderu lomu ir uzņēmusies Japānas sieviešu cīņas izlase, kuras ir līderes šajā sporta veidā. 25 reizes šī komanda ir uzvarējusi  Pasaules čempionātu komandu vērtērjumā, Francijai tas izdevies 3 reizes, Ķīnai 2 reizes un pa vienai reizei komandu vērtējumā uzvarējušas ASV un Azerbaižānas komandas. 2016. gada Rio Olimpiskajās spēlēs četrās no sešām savara kategorijām par Olimpiskajām čempionēm kļuva Japānas cīkstones.

Sieviešu cīņa Olimpiskajās spēlēs

Olimpiskajā programā pirmo reizi sieviešu cīņa tika iekļauta 2004. gadā Atēnu Olimpiskajās spēlēs, kopš tā laika Sieviešu cīņa ir bijusi pārstāvēta visās Olimpiskajās spēlēs - 2004.gadā Atēnās, 2008.gadā Pekinā, 2012.gadā Londonā un 2016.gadā Rio Olimpiskajās spelēs. Atēnu, Pekinas un Londonas Olimpiskajās spēlēs sieviešu cīņā tika pārstāvēta tikai 4 svara kategorijās, bet Rio Olimpiskajās spēlēs tika pārstavēta jau 6 svara kategorijās, un tā tas būs arī Tokijas 2020. gada Olimpiskajās spēlēs.

Sieviešu cīņas vēsturē pirmā Olimpiskā čempione ir ukrainiete Irina Merleni, kura Atēnu Olimpiskajās spēlēs 2004.gadā ķļuva par uzvarētāju svara kategorijā līdz 48 kg

Pasaules titulētākās sportistes

Olimpiskajām medaļām bagātākā cīktone ir japāniete Kaori Ičo, kura ir četrkārtēja Olimpiskā čempione un desmitkārtēja Pasaules čempione. Olimpisko medaļu skaita ziņā viņai pavisam nedaudz piekāpjas cita japāniete - Saori Jošida, kura savā karjerā trīs reizes ir izcīnījusi Olimpiskās zelta medaļas, vienu reizi Olimpisko sudraba medaļu un 13 reizes izcīnījusi pasaules čempiones titulu.

Latvijas cīkstones starptautiskajā arēnā  

Latvijas cīkstones pirmo reizi Pasaules čempionātā startēja 1992.gadā Francijā. Latviju pārstāvēja Tabueva Irina (50kg) un Muravska Agnija (70kg). Eiropas čempionātā mūsu sportistes pirmo reizi startēja 1993.gadā, kad uz paklāja savas cīņas aizvadīja Grauduma Rudīte (61kg), Homiča Aldona (65kg) un Muravska Agnija (70kg). Šobrīd Latvijas brīvās cīņas pārstāves ir pārvedušas mājās no Eiropas un Pasaules čempionātiem 29 dažāda kaluma medaļas. Jauniešu (U-17) un junioru (U-20) vecuma grupā medaļas Latvijai izcīnījušas Ilze Meilus, Diāna Djačenko, Diāna Borisova, Laura Skujiņa, Viktorija Grigorjeva, Irina Petrova, Anastasija Grigorjeva, Karalina Tjapko, Jekaterina Jermaļonoka, Ramina Mamedova. Pieaugušo konkurencē Latvijai medaļas izcīnījušas Kristīne Odriņa - Urbova, Laura Skujiņa un Anastasija Grigorjeva. Plašāku medaļu uzskaitījumu atradīsiet zemāk pie sadaļas IZCILĀKIE REZULTĀTI.

Olimpiskajās spēlēs pirmā Latvijas pārstāve startēja 2012. gadā, Londonā. Anastasija Grigorjeva Londonas Olimpiskajās spēlēs izcīnīja tiesības startēt svara kategorijā līdz 63 kilogramiem un ieguva 9. vietu. Arī 2016. gada Rio Olimpiskajās spēlēs Anastasija Grigorjeva stratējā svara kategorijā līdz 63 kilogramiem un izcīnīja 8.vietu. 2021.gada Tokijas Olimpiskajās spēlēs Anastasijai Grigorjevai, svara kategorijā līdz 62 kg, 5. vieta. Pagaidām nevienai citai Latvijas cīkstonei nav izdevies kvalificēties Olimpiskajām spēlēm.

2014. gadā, pirmo reizi Latvijas sieviešu cīņas vēsturē, Pasaules pieugušo čempionātā tika izcīnītas medaļas. Uzbekistānas galavaspilsētā Taškentā Laura Skujiņa izcīnīja bronzas medaļu svara kategorijā līdz 69 kg,  dienu vēlāk bronzas medaļu izcīnīja Anastasija Grigorjeva svara kategorijā līdz 63 kg. 100 gadu garumā nevienam Latvijas cīkstonim nebija izdevies izcīnīt medaļas Pasaules čempionātos pieaugušo konkurencē. Anastasija Grigorjeva atkārtoja panākumu arī 3 gadus vēlāk, 2017. gadā izcīnītot bronzas medaļu Pasaules čempionātā Parīzē, svara kategorijā līdz 60 kg.

Latvijas titulētākā sportiste

Latvijas titulētākā cīkstone ir Anastasija Grigorjeva. A. Grigorjeva ir četras reizes izcīnījusi Eiropas čempiones titulu un ķluvusi par Eiropas Spēļu uzvarētāju. Divas reizes Pasaules čempionātos izcīnījusi bronzas medaļas un trīs reizes pārstāvējusi Latviju Olimpiskajās spēlēs. Atzīta par Latvijas gada labāko sportisti 2013. un 2014. gadā. Viena no titulētākajām cīkstonēm Eiropā. 2019.gadā, atgriežoties sportā pēc dēla piedzimšanas, Anastasija izcīnīja bronzu Eiropas čempionātā un kļuva par 2. Eiropas spēļu uzvarētāju Minskā.

Latvijas izcilākā trenere sieviešu cīņā

Ļubova Kopilova (Daugavpils ISVS) ir izaudzinājusi sešas sportistes, kuras Latvijas vārdu ir nesušas Pasaulē, izcīnot medaļas Eiropas un Pasaules čempionātos. Ļ. Kopilova ir A. Grigorjevas pirmā trenere. 2019.gada jūlijā, Ļ. Kopilovas izaudzināto medaļnieku pulkam pievienojās Ramina Mamedova, kura izcīnīja bronzas medaļu Eiropas čempionātā juniorēm. Ļ. Kopilova sagatavojusi A.Grigorjevu, I.Petrovu, K.Tjapko, V.Grigorjevu, J.Jermaļonoku un R. Mamedovu.

Mūsu cīkstones ir izcīnījušas divdesmit deviņas (29!) dažāda kaluma medaļas Pasaules un Eiropas čempionātos dažādās vecuma grupās.

Izcilākie rezultāti

Pasaules čempionāts pieaugušie:

Bronzas medaļa - 2017.g. Anastasija Grigorjeva 60 kg.

Bronzas medaļa - 2014.g.  Laura Skujiņa 69 kg.

Bronzas medaļa - 2014.g. Anastasija Grigorjeva 63 kg.

Eiropas čempionāts pieaugušie:

Zelta medaļa - 2010.g. Anastasija Grigorjeva 55 kg.

Zelta medaļa - 2013.g. Anastasija Grigorjeva 63 kg.

Zelta medaļa - 2014.g. Anastasija Grigorjeva 63 kg.

Zelta medaļa - 2016.g. Anastasija Grigorjeva 63 kg.

Sudraba medaļa - 2017.g. Anastasija Grigorjeva 60 kg.

Sudraba medaļa -  2012.g. Anastasija Grigorjeva 59 kg.

Sudraba medaļa - 2006.g. Kristīne Odriņa-Urbova 67 kg.

Bronzas medaļa - 2018.g. Anastasija Grigorjeva 68 kg.

Bronzas medaļa - 2014.g. Laura Skujiņa 69 kg.

Pasaules čempionāts junioriem (U-20) :

Sudraba medaļa – 2009.g. Anastasija Grigorjeva 55 kg.

Bronzas medaļa – 2005.g. Viktorija Grigorjeva 59 kg.

Bronzas medaļa – 2000.g. Diāna Djačenko 54 kg.

Eiropas čempionāts junioriem (U-20) :

Zelta medaļa -  2008.g. Anastasija Grigorjeva 55 kg.

Zelta medaļa -  2005.g. Laura Skujiņa 67 kg.

Sudraba medaļa - 2009.g. Anastasija Grigorjeva 55kg.

Sudraba medaļa -  2006.g. Laura Skujiņa 63kg.

Sudraba medaļa - 1996.g. Ilze Meilus 40kg.

Bronzas medaļa - 2019.g. Ramina Mamedova 62 kg.

Eiropas čempionāts kadetiem (U-17) :

Zelta medaļa - 2015.g. Jekaterina Jermaļonoka 38 kg.

Zelta medaļa - 2004.g. Laura Skujiņa 65 kg.

Sudraba medaļa - 2008.g. Karalina Tjapko 40 kg.

Sudraba medaļa - 2009.g. Karalina Tjapko 40 kg.

Sudraba medaļa - 2007.g. Anastasija Grigorjeva 56 kg.

Bronzas medaļa - 2016.g. Jekaterina Jermaļonoka 40 kg.

Bronzas medaļa - 2006.g Irina Petrova 60 kg.

Bronzas medaļa - 2003.g. Diāna Borisova 49 kg.

Materiāls sagatavots: 2019.gada 4. novembrī

Autors: Laura Skujiņa